… Ja mēs grasāmies kādreiz izveidot saprātīgu sabiedrību, mums, racionālistiem, ir jādara kas vairāk par intelektuālo atkritumu satīrīšanu pa vienam vienā reizē. Tā vietā mums ir jāmāca un jāizplata vispārējs kritiskās domāšanas principu kopums – tāds, kas sniegtu visiem cilvēkiem apziņas rīkus, ar kuriem atpazīt un noraidīt visu veidu māņticīgās idejas vēl pirms tās paspēj [...]
Archive for the ‘Tematiskie raksti’ Category
Ticība un ārprāts
Beznosacījumu ticības spēja sākotnēji piemīt bērniem – tā balstās beznosacījumu pakļautībā pieaugušajiem, kā arī no tiem nākošo ziņu pieņemšanā agrīnajā uzticīgās apmācības vecumā. Normā to nomaina izmēģinošās iniciatīvas periods – rotaļīga pieļautā robežu pārkāpšana, un pēc tam šī beznosacījumu ticība saglabājas tikai attiecībās ar ļoti autoritatīviem vai ļoti tuviem (kā mīlestībā) cilvēkiem. Brieduma vecumā no [...]
Dažas reliģiozā vājprāta klīniskās izpausmes
No raksta “Paranoja“: Paranoja ir psihisks traucējums, ko raksturo aizdomīgums un labi pamatotu virsvērtīgo ideju sistēma, kas pārmērīgas izteiktības gadījumā kļūst par murgu. Šī sistēma parasti nemainās; tā būtu pilnīgi loģiska, ja tikai būtu pareizas sākotnējās patoloģiskās idejas. Tā kā degradācija paranojas slimniekiem visbiežāk norit tikai saslimšanas beigu stadijās (viņiem savai murgainajai domāšanai izdodas piešķirt [...]
Apziņas vīrusi (fragmenti)
Kāda jauka sešgadīga meitene, sava tēva acuraugs, ko es labi pazīstu, tic Ziemassvētku vecītim un vēlas izaugusi kļūt par zobu feju. Viņa un viņas skolasbiedri tic cienījamo pieaugušo nopietnajiem vārdiem par to, ka Ziemassvētku vecītis un zobu fejas tiešām pastāv. Šī mazā meitene ir vecumā, kurā ticēs visam jūsu teiktajam. Ja jūs viņai pavēstīsiet par [...]
Labi un slikti iemesli pārliecībai
Dārgā Džuljeta! Tagad, kad tev ir desmit gadi, es vēlos uzrakstīt tev par kaut, kas man ir ļoti svarīgs. Vai tu esi kādreiz brīnījusies, kā mēs zinām visu, ko zinām? Kā mēs zinām, piemēram, ka zvaigznes, kas izskatās kā maziņi kniepadatu dūrieni debesīs, ir patiesi lielas, Saulei līdzīgas uguns lodes un atrodas ļoti tālu? Un [...]
Katarakta
“Es nešaubīgi apgalvoju,” apliecināja dievbijīgais doktors M., “ka baismīgu ciešanu eksistence neder pat kā niecīgākais arguments pret visvarena, visu zinoša un bezgalīgi labsirdīga Dieva esamību.”
“Kā tu to iedomājies?” atbildēja skeptiskais doktors X. “Iedomājies par visām tām šausmīgajām lietām pasaulē, ko mēs visiem spēkiem cenšamies novērst – no slepkavības līdz vēzim. Ja kādai cilvēciskais būtnei būtu vara atbrīvot mūs no tā visa, taču tā atteiktos to darīt, mēs nesvārstīdamies apšaubām tās tikumību. Ja Dievs pastāv, Viņam noteikti vajadzīgā vara, taču Viņš manāmi nespēj to izmantot. Vai tas mums nedod vismaz kaut kādu pamatu uzskatīt, ka Viņš nav perfekti labs?” [...]
Saprātīgā pirmcēloņa mācība
Saprātīgās radīšanas mācība (tālāk ID) ir antievolucionāra pārliecība, kas apgalvo – dažu bioloģisku parādību naturāls izskaidrojums nav iespējams un tās var izskaidrot tikai ar saprātīgiem cēloņiem. ID aizstāvji uzskata, ka viņu pārliecība esot zinātniska un sniedz empīrisku pierādījumu par Dieva vai supersaprātīgu citplanētiešu eksistenci. Viņi apgalvo, ka saprātīgā radīšana būtu jāmāca zinātnes mācību stundās kā alternatīva evolūcijas teorijas zinātnei. ID būtībā tomēr ir mānīšanās, jo evolūcija ir savienojama ar ticību saprātīgam visuma radītājam un ar neierobežotu skaitu citu metafizisku mītu. Tās viena otru neizslēdz un ne vienmēr ir konkurentes, lai gan evolūcijas teorija nepārprotami ir pretrunā daudzo reliģiju radīšanas stāstiem. ID sludina galvenokārt kristiešu apoloģēti no Discovery Institute, kuri ir pret evolūcijas teorijas zinātni, jo tā apdraud viņu aprobežoto, burtisko skatījumu uz Bībeles stāstiem. Šī Discovery Institute attieksme pret zinātniskiem atklājumiem, kuri ir pretrunā ar viņu burtisko Bībeles izpratni, liek atcerēties 20. gadsimta sākuma organizāciju, pazīstamu kā World Association of Christian Fundamentalists.
Bērni bez reliģijas
Mans vīrs un es esam VIENĪGIE man pazīstamie vecāki, kas audzina savus bērnus bez jebkādas reliģijas un pat reliģiskās identitātes (kā mēģinājuma būt par kultūras daļu bez tās tradīciju izpratnes). Mēs abi esam dedzīgi ateisti. Mēs neticam nevienam dievam, nedz arī to iespējamībai. Mēs neesam agnostiķi. Mēs uzskatām, ka apziņa sākas pēc apaugļošanas un beidzas [...]
