Podkāsts: “Ateisms: mīti un patiesība”
Esam priecīgi piedāvāt Jūsu ausīm kaut ko Latvija līdz šim nebijušu! Pirmais Latvijas ateistu podkāsts apskata jautājumu Kas ir ateisms? un dažus populārākos no maldīgajiem priekšstatiem par ateismu. Pieskaramies arī ticības neracionalitātei, “cargo” kultam, Andželīnas Džolijas pielūgšanai, cilvēktiesībām un citiem interesantiem jautājumiem.
Gaidām atsauksmes, komentārus un ķengas gan komentāros zemāk, gan komentāros izmantojot soundcloud.com iespēju komentēt ar atsauci uz konkrētu laika periodu (spied uz zilās līnijas)! Ja vēlies ar mums padiskutēt vai pat tikties aci pret aci, pievienojies mūsu draugiem.lv domu biedru grupā Ateisti & antiteisti, kā arī iemet aci mūsu Facebook lapā un seko jaunumiem Twitter.
Lieliski, ka sarunāšanās notika bez, minstināšanās,(ēēē… emmm… utt.) Klausoties šķiet, ka sarunai esat gatavojušies, tas arī priecē. Laba audio kvalitāte. Nāksies apbēdīnāt, jo diemžēl nekā sūdīga nav ko teikt.
Liek aizdomāties…
Es piekrītu tam, ka par ateistiem piedzimst, bet vecāku vai kāda cita cilvēka iespaidā viņam tiek uzspiesta ticība dievam.
Arī man bija līdzīga situācija. Līdz 15 gadu vecumam mani veda katru svētdienu uz baznīcu.Tā kā esmu “pareizticīgais” man dievkalpojums notiek no 9-12. Visu to laiku man ir jāstāv kājās un katru minūti jāmet krustu, kas man ar gadiem sāka likties ar vien dīvaināk. Vienu dienu man apnika un dievkalpojuma laikā es izgāju ārā. Tas arī bija tas lūzuma moments, kad es sāku saprast. ka ticībā kaut kas nav riktīgs, jo cilvēki uz manis sāka skatīties šķībi uz manis. Kad dievkalpojums beidzās, vectētiņš man piegāja klāt un pateica, ka manī sāk iemiesoties ļaunums un man vaig attīrīties. Tā nu es no tās dienas neesmu gājis uz baznīcu, izņemot reizes, kad baznīca tiek apskatīta kā kultūras un arhitektūras mantojums, un pie ateisma nonācu caur ticību.
Tagad man ir 23 un es priecājos, ka tomēr man tās smadzenes neizskaloja.
Es ceru, ka arī pārējie cilvēki sāks domāt loģiskāk un tīši vai netīši kļūs par ateistiem.
Nedariet to nekad vairs!
Ja nopietni, paldies. Interesants pirmais raidījums, varbūt ar laiku derētu mazliet vairāk struktūras, bet saturs ir super :)
Paldies par ļoti sakarīgo viedokļa izklāstu!
Man gan liekas, ka ticība Dieva vai citas augstākas būtnes esamībā ir jāatstāj katra paša ziņā. Galvenais, lai šī pārliecība nemudina cilvēku iziet uz ekstrēmiem, kā tas tagad populāri islama novirzienos.
Reliģija spēj dot cilvēkam psihisko atslodzi, laba mācītāja/priestera gadījumā pat psiholoģisko palīdzību. Tāpat ļoti bieži piesien pie idejas trakos, kas nav vēl tikuši līdz stacionāra līmenim. Daudzās kopienās tieši reliģiozās organizācijas ir visefektīvākās sociālā atbalsta sniedzējas. Ar šo es gribu parādīt, ka arī mūsdienās reliģijai ir pozitīvās puses.
Man ir absolūta pārliecība, ka senās reliģijas ir vienkārši novecojušas politiskās sistēmas. Reliģija bija vienīgā strādāt spējīgā sistēma pie tā laika izglītības apjoma. Tā kā loģistika neļāvā veidot ātras rekacijas uzraudzības dienestus (mūsdienās policija), tad bija ļoti izdevīgs lielais bubulis debesīs, kas allaž uzrauga. Bībele(vēl jo lielākā mērā Korāns) tika veidota kā juridisks dokuments(baušļi = pirmie likumi) un kā visus juridiskos dokumentus, to ir vienkārši traktēt pēc savām vajadzībām. Tāpat reliģija zem Dieva vārda slēpa prasības, kuru pamatojums lielākai daļai tautas nav loģiski izskaidrojams tā laika cilvēku intelektuālās kapacitātes dēļ. Piemēram, gavēnis bija metode kā pavasara avitaminozes laikā piedabūt tautu ēst vitamīnus.
Un es šaubos, ka tuvākā laikā reliģijas iedzīs 100-200 gadus par kuriem viņas atpaliek. Jo viņu mārketings ir “senās, tradicionālās vērtības”. Un ir jau arī pieprasījums produktam – wikipedia saka, ka 68.38% – 90.73% pasaules ir reliģioza.
Es arī pievienojos tiem, kas saka paldies, ka tiek darīts šāds darbs.
reliģija pirmkārt ir vecākā un spēcīgākā politiskā partija pasaulē. un otrkārt reliģiju strīdi ir mērīšanās ar to kuram krutāks iedomu draugs:)
Dmitrijam — man šķiet, ka labāk būtu neveidot visus pēc sava tēla un līdzības. Es sāku no ateisma un esmu priecīgs, ka atradu Dievu. Problēma, man šķiet, ir tanī, vai mēs iepazīstam Dievu kā personu, kā Tēvu, kā Radītāju, kā Glābēju, vai arī to visu aizstāj (gari un tukši) rituāli un liturģijas formas saucam par “dievu”. Arī es tādā kontekstā būtu priecīgāks būt par ateistu… Tas ir tāpat kā salīdzināt attiecības ar mīlošu miesīgo tēvu un rituālus klanīties tēva fotogrāfijas priekšā, tā arī nekad nesatiekoties ar īsto personu.
Puiši nemitīgi jauc trīs atsevišķas lietas: ticību, reliģiju un baznīcu. Jebkura cilvēka personīgie priekšstati par Visuma kārtību ir viņa ticība. Vai tie ietilpst kādas šobrīd esošas reliģijas ietvaros, nav nemaz tik svarīgi. Un baznīcas ir cilvēku radītas varas, īpašumu apsaimniekošanas un kadru politikas apgrūtinātas struktūras…
interesanti, es ticu dievam, ne dievam, bet kaut kas ir (fizika, kā jūs sakāt). bet esmu kategoriski pret baznīcu būšanai un krišanai ceļos, ārprāigām šausmām un kriticismam, kad saki, ka neesi kristīts. Bībele un dievs ir veids kā atbildību par savu rīcību novelt kaut kam neesošam. tā ir šaurpierība, kas kādā konkrētā laika periodā ir bijusi modīga. un arī piekrītu jūsu sakāmajam par par pretrunām bībelē. tā savā serdē ir novecojusi. Lasīju grāmatu (sāku lasīt)”Dievs”. tas ir nonsenss. smaidīju no sirds. Kā Mozus taisīja pēcnācējus 70 gadu vecumā, sieva vairs nevarēja pildīt reproduktīvās funkcijas, tādēļ viņu abu bērns dzima no kalpones klēpja. Un viss tas apraksts un skaidri izprotamais, ka onkulim tīri labi pie sirds gāja jaunā miesa. prasīju saviem dievbijīgajiem radiem – ko domājiet par šo – tie ir bībeles raksi un viss.
Atbilde guntim. Tu laikam pa savam saprati manu domu. Es nedomāju, ka vispār caur ateismu var nonākt pie Dieva? Vienkārši WTF?
kas ir antiteisti?
Dmitrij, mana pieredze ir visai līdzīga tev, tikai nobeigums atšķirīgs.
Arī mani bērnībā ņēma katru svētdienu līdzi uz luterāņu baznīcu, kā rezultātā man radās dziļa nepatika pret baznīcu un visu ar to saistīto. Tomēr manī saglabājās (no kurienes?) pārliecība, ka ir Augstāki Spēki, bet ne tāds Dievs, kā to pasniedz reliģija. Mani Dieva meklējumi turpinājās visur, galvenokārt – caur mākslu, filosofiju. Un tad es ATRADU To, Ko biju meklējusi – caur ezotēriku, teosofiju.
Spāņu režisora Alehandro Amenabāra jaunākais meistardarbs ir vēsturisks ieskats par Romas impērijas pēdējām dienām. Nepārtraukts konflikts starp reliģijām noved pie masu nekārtībām un grautiņiem, kā rezultātā tiek nogalināti cilvēki, sašķelta sabiedrība, un vēlāk arī krīt pati Romas impērija. Šo konfliktu cēlonis bija impērijas jaunākā reliģija – kristietība – kas bija kļuvusi dominējošo reliģiju dumju ļautiņu, [...]” Dīvains gan jums šīs filmas skaidrojums. Filma gluži otrādi – liek cilvēkiem saprast, ka ir Augstāki Spēki, kas pārvalda Visumu. Filmu skatījos pirms kāda gada, tāpēc ne tik labi atceros, lai varētu “likt galdā” konkrētus faktus, tāpēc noskatīšos atkārtoti un TAD parunāsim :)
Ezotērika un teozofija.. brr.. mēs tā spriedām, ka ezotēriku mēs arī kaut kad apskatīsim, tikai tas ir grūti, jo ‘ezotērika’ ir pārāk izplūdis termins, kas iekļauj sevī neskaitāmus māņus un katrs var izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kam ticēt.
Par antiteisma definīciju var diskutēt, bet vispārinot, tas ir maķenīti vairāk kā ateisms. Tas iekļauj arī uzskatu, ka reliģija un ticība ir kaitīgia un nevēlama sabiedrībai, kā arī atklātu opozīciju. Jā, dažādi ateisma veidi un aspekti, ir jautājums, kuram mēs podkāstā nepieskārāmies. Varbūt vajadzēja.
Rudace pec kaa tu spried ka tas ko tu atradi ir DIEVS aka CREATOR ??
kāpēc cenzējat komentārus?
no kā jūs baidāties?
vai argumentu trūkums vai pārliecības nepietiekamība?
Necenzējam, Rudace – tu pati savu komentāru par filmu Agora iemeti pie šī posta – to izņēmu ārā. Tagad gan ieliku atpakaļ, lai citi zina, kapēc tas tika izņemts. Komentārus, kuri ir pie filmas Agora, es diemžēl nevaru ne apstiprināt, ne mainīt un lielais admins vienk nav pie datora šodien, tādēļ pēdējais komentārs vienk vēl nav apstiprināts. Kad parādīsies, tad apstiprinās un tad arī tur parādīsies Tavs komentārs.
Jā, zinu – muļķīgi, ka mums jāapstiprina visi komentāri, tuvākajā laikā plānojam pievienot Capatha vai kādu citu spam-filtru.
Ko jūs domājat par cilvēkiem, kas netic Dievam, bet ar baznīcu saistās sociālu iemeslu dēļ (skaistākas laulību ceremonijas kā zaksā, pa lēto var tikt kaut kādos ceļojumos, etc.)?
Grūti dot vienu atbildi, jo katram ateistam jau ir citādāka nostāja gan pret reliģiju, gan pret tiem, kuri apmeklē baznīcu ne-reliģisku motīvu dēļ. Ir ateisti, kuri vispār ir vienaldzīgi pret reliģijām. Ir ateisti, kuriem nepatīk, nevis cilvēku piederība kādai reliģija vai pasākumu apmeklēšana, bet gan noteikta muļķīga un kaitīga šo cilvēku rīcība, piemēram, pseidozinātniskā kreacionisma mācīšana un tā pamatošana/attaisnošana ar ‘svētumu’, dievu vai garīgumu, kas nāk no konkrētā iedomu drauga. Un es saku “iedomu drauga”, jo ir ateisti, kas ir atklāti uzskata reliģijas par neracionālām un nevajadzīgām un nosoda ikvienu, kas ar tām saistās.
Pats aizpagājuš 6dien biju kāzās ar veselu bariņu kristiešu, kuri ar tikai uz kāzām bija ieklīduši baznīcā. Starp citu, nav jābūt ticīgam, lai apmeklētu baznīcu.. uz to var iet kā uz izrādi.. vai humora šovu :D Personīgi man lielā mērā ir vienalga, kā dzīvo un kam tic citi cilvēki, bet man patīk izaicināt cilvēku viedokļus un meklēt trūkumus viņu un savā argumentācijā, kā arī ar smaidu ironizēt par reliģiozitāti: minētajās kāzās brīžiem bija tik jautri, jo, šķiet, mācītājs bija nedaudz ieņēmis drosmei.. :D
Pirmkārt atzinība un laba vēlējumi par jūsu iniciatīvu un visnotaļ labi un jēdzīgi gatavoto materiālu. Tomēr man radās sekojošas iebildes.
Nepiekrītu par to, ka cilvēks jau piedzimst par ateistu. Ateisms ir attieksme neticēt, bet bērns mazotnē nezina ne šādas, ne citas attieksmes iespējamību, līdz ar to apgalvojums ir neloģisks, kaut gan es sapratu tajā ietverto domu. Un vēl: piedzimt ar “neticību”, pēc podkāsta viesu teiktā, nozīmē piedzimt ar konkrēti izvēlētu nostāju. Taču tikai tāpēc vien, ka bērna intelektuālajā instrumentārijā vēl nav ticības instrumenta, to uzreiz nevar definēt par “neticību”. Tāda tā ir tikai formāla,nevis pēc būtības.
Uz kā balstīta tā “lielākā daļa” gadījumu, kad kāds tiek “pataisīts” par ticīgo un viņā tiek “iestādītas” ar ticību saistāmās lietas? Manuprāt, visai subjektīvs apgalvojums, kuru nepaskaidro kādi autoritāri pētījumi vai aptaujas.
Negaidīju dzirdēt mūžseno, rudimentāro uzskatu par to, ka teisti visu atbildību atstāj Dieva rokās. Nu, come on. Neizslēdzu, ka eksistē arī tādi kristieši, taču morālteoloģija un teoloģiskā ētika allaž ir uzsvērusi cilvēka personīgo atbildību par savu rīcību, nevis tās ‘novelšanu dievības rokās’. Cits to jūt un praktizē bez minēto nozaru pārzināšanas, cits to iemācās laika gaitā, kā nu kuram pēc iespējām. Mana pārliecība ir, ka pirmā gadījuma pārstāvji ir vienkārši par sevi nepārliecināti vai kādu dzīves traumu guvuši ļaudis, taču kvalitatīvais – un es ceru, arī kvantitatīvais – teistu vairākums savu atbildību tur pie sevis, nevis mēģina no tās ‘atkratīties’.
Kāpēc jūs reliģiju zinātni liekat pēdiņās? Tas nozīmētu, ka tā ir pseidozinātne? Man ir izdevība būt šīs zinātnes pārstāvim – kā studentam, un es nekādi nevaru piekrist, ka tā “vāc pierādījumus, lai pateiktu, ka evolūcija nenotika un kaut kas te nav tīrs”. Kā būtu ar nerunāšanu par lietām,kuras paši neesam apguvuši un pārbaudījuši? Reliģiju zinātnes uzdevums ir akadēmiski un zinātniski (emm,tāpēc jau to sauc par zinātni)pētīt reliģiju izcelšanos iemeslus un apstākļus, meklēt līdzīgo un uzsvērt atšķirīgo starp tām, izklīdināt neskaidrības, balstoties uz jau esošiem pētījumiem un radot jaunus. Pretnostādne ‘evolūcijas teorija versus reliģija’ šai nozarei nav aktuāla, ar to nodarbojas sistemātiskā teoloģija un teoloģijas filozofija. Un arī tās obligāti neafišē ev.teor. nederīgumu, bet sijā un atlasa spējīgākos pro- un kontraargumentus, lai no tiem izveidotu cik necik objektīvu ainu, kāda ir mūsu domājošās pasaules acu priekšā.
Cik nepieciešama ir to personu uzskaite, kas izmantojušas zēnus, lietojuši narkotikas un izrādījušies geji? Tāpat kā ateistu, tā teistu vidū bija, ir un būs cilvēki ar morālām problēmām. Taču izejas punktam, ņemot vērā šo faktu, nevajadzētu būt par argumentu reliģijas/ticības liekulībai un degradācijai, jo tas nav korekts un ir virspusēji apsūdzošs. Jūs noteikti esat dzirdējuši salīdzinājumu: ja Jānis savā ģimenē ir noslepkavojis cilvēku, vai mēs sāksim ķengāt ģimenes institūciju kā tādu? Veca patiesība, jā, bet tomēr patiesība!
Lūk, cik Zviedrijā daudz traku tanšu un sektantu:6,664,064 (tie ir luterāņi, tikai piemēram, no wikipedias).
Uz Ecehiēla grāmatu un citām vietām, kurās lasām par ‘dusmu Dievu’(Jahvi,Ēl Ohīm)jāraugās no jūdaisma principu skatpunkta. Tie caurauž visu Veco Derību un bez ietekmes neiztiek arī Jaunās Derības kanons. Šo principu centrs ir likums – tā izpildīšana/neizpildīšana – labvēlība/sods. Ļoti lielās līnijās uzzīmēta (lasot VD tekstu,sīkāk, detalizētāk ieraugāma) šī paradigma var satraukt un kaitināt šodienas cilvēku, kurš radis pie humānisma un izteiktas racionalitātes. Tāpēc teoloģija un reliģiju zinātne lūko atrast to laipu, kā Vecās Derības ‘dusmu Dievs’ ir samērojams ar Jaunās Derības ‘mīlošo Dievu’ – kurš sūtījis savu Dēlu kā mūsu grēku izpircēju (šis ‘sūtījums’ arī īsteno kolēģu prasīto morālo kodolu kristietībā, skatīt Mateja 6:36-42).
Bet kopumā tiešām – paldies, un man bija interesanta pusstunda.
Atbildot Tomam:Ja mēs definējam ateismu, kā „attieksmi neticēt”, tad būtu jāpiekrīt Toma viedoklim, tomēr, mēs pašā sākumā jau skaidri ateismu nodefinējam kā neticēšanu dievam (-iem), kas ir visvienkāršākā un visizplatītākā definīcija. No tās izejot, tā kā cilvēks piedzimst bez ticības, t.i. neticot nevienam dievam – viņš ir ateists. Tieši tā pat kā mēs visi piedzimstot esam pastmarku nekolekcionētāji, tā pat mēs visi esam dievam neticētāji, jo ne-darīšana ir defaultais stāvoklis. Tev nav apzināti jāizvēlas nostāja par pastmarku kolekcionēšanu, lai tu būtu pastmarku nekolekcionētājs, jo tu jau tāds esi, pat ja tu nekad neesi dzirdējis par pastmarku kolekcionēšanu.
Par „reliģiju zinātnēm”.. es domāju šajā gadījumā pseidozinātnes, piem. kreacionismu, nevis teoloģiju, kas pēta reliģijas. Domāju, ka to no konteksta var noprast.
Par mūsu kritiku baznīcai par gejiem.. Tā būtu nekorekta argumentācija no mūsu puses, ja mēs apgalvotu, ka ikviens kristietis ir tāds, ko mēs nedarām, vai ka visas reliģijas ir pilnas ar pedofīliem, ko mēs arī nedarām. BET, ja vecāki ģimenē ir izaudzinājuši slepkavu, nav “jāķengā” ģimenes institūciju kā tādu, bet ir jāskatās uz problēmām konkrētajā ģimenē un jāizsaka kritika par nepareizām audzināšanas un kopdzīves metodēm. Tieši tā pat mēs skatāmies uz konkrēto organizēto reliģiju, kurā negaidīti plaši izplatīta pedofilija ir milzīga problēma un kas arī piekopj pedofilijas piesegšanu pat augstākajos līmeņos (http://ej.uz/t9yn), kas šo konkrēto organizēto reliģiju kopumā pamatīgi diskreditē un padara atvērtu pamatotai kritikai.
Par Zviedriju – nepiesiešos skaitlim, jo nav jau runa par skaitu, bet par procentuālo izteiksmi. Vai tu gribi apgalvot, ka Zviedrija nav viena no vismazāk reliģiozajām valstīm pasaulē, kurā ticīgo skaits ir salīdzinoši niecīgs?
Pēdējā Toma rindkopā parādās no true scotsman fallacy – ‘patiesā Bībeles interpretācija ir tāda un tāda, pārējās interpretācijas nav patiesas’.. es domāju, ka pat ļoti daudzi kristieši tev nepiekristu.
Kapec man uz Ecechiela gramatu butu jaraugas no kkada judaisma skatpunkta ?. tas jau ljaunumu nemazina.
Kapec vispar ir vajadziga kkada laipa ? vaita gruti atzit ka VD un JD ir divas pilnigi dazhadas idjologijas ?? cilveks dievu zime pec savas lidzibas un pec savam vertibam
Ka lai izmanto dievu kaa morales konstanti ja vinja riciba ir amorala ??
p.s tu varetu piedalities kadaa nakamaja podkaasta. lai mums sanaktu objektivak
Visai kārtīgs komentārs, Tom :)
Un lielākoties iebildumi arī ir vietā ;)
Par “reliģiju zinātni,” šķiet, viegla nesaprašanās – mēs bijām domājuši nevis organizācijas, kuras pēta reliģiju vēsturi un attīstību, bet gan kaut ko Discovery Institute (http://www.discovery.org/) stilā. Vai esi ko dzirdējis par Discovery Institute? (un nē, tas nav tas TV kanāls :P)
Par jūdaismu – ir jāpieņem, ka Dieva ideja, kura reprezentējas VD, nav radusies no ‘tukšas vietas’, bet konkrēta etnosa un kultūras rāmjos. Ļaunums,ko varam ieraudzīt VD tekstos, ir mērāms citas domāšanas kontekstā, nereti tam ir pat metaforiska nozīme. VD Dievs ir konkrēts Dievs, nevis apriors Dievs, kura rīcību definē jau pieminētā reliģija. Kristietība ‘atsijā’ Dusmu Dievu (tas gan ir nosacīts termins, tomēr diezgan labi der konkrētajā situācijā) un savā centrā ņem Jēzu.
Viņš ir šis morālais kodols, Mārtiņ, nevis Dievs. Dievs sūta Jēzu kā sadragātās pasaules salīmētāju, un tie, kuri patiešām redzēja viņa spēju sadragātos gabalus salīmēt kopā, palika ar viņu un nesa viņa vēsti tālāk pasaulē.
Par ‘reliģiju zinātni’ – ok, pieņemu. Discovery, paldies par daiļo uzbraucienu, labprāt ir mans kanāls, tiesa, tieši šo sadaļu es nebiju manījis.
Par dalību podkāstā – labprāt piekristu!
Mārtiņam – par to true scotsman. Ja es pasaku, ka ateists ir cilvēks, kas netic dievam, bet gariem, un tu saki – nē, patiess ateists ir tāds, kurš arī tiem gariem netic, vai arī tā būtu fallacy?
Jā, tieši tā. To arī mēs podkāstā un es arī komentāros centāmies uzsvērt, ka ateisti ir dažādi.
čau draugi. pamēģiniet tikai šitā vēlreiz izdarīt! uzsaukšu alēn’ kād’!
ok, cik sapratu, tad ateisti netic dieviem utt, mans jautaajums ir – kam tic ateisti?
un vai ateisms ir kaarteejaa religjija?
Ja to aplūko kā formālu vārdnīcas definīciju, tad par ateistu uzskatiem var pateikt tikai to, ka ir neticība dieviem. Tātad neko citu par viņu uzskatiem nevar zināt.
Ja pievēršamies cilvēkiem (dzīviem), tad ateisti pārsvarā tomēr ir naturālisti un materiālisti.
Un nē – ateisms nav reliģija.
Šausmīgi, briesmīgi, kā jūs tā varējāt?! Gaidīšu turpinājumu. :)
Forši, ka runas vedās raiti un nebija neveiklu paužu. Varbūt varētu nedaudz strukturētāk un atsevišķus jēdzienus definēt un lietot skaidrāk (piem., tā pati reliģiju zinātne), bet kopumā šis bija labs ievads.
Par morāli: mans uzskats šajā ziņā ir tāds, ka nevar saukt par patiesi morālu tādu rīcību, kas dzimst no bailēm vai no kāres pēc atalgojuma pēcnāves dzīvē. Tāpēc, manuprāt, reliģija nevis veicina morāli, bet to kropļo.
Minējāt SKDS pētījumu, bet ir vēl viens ar graujošākiem rezultātiem – jaunākā SKDS aptauja (2011. gada martā) “35% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Saule riņķo ap zemi”. Aptaujas rezultāti pieejami SKDS mājas lapā. Es izlasīju un nezināju smieties vai raudāt.
Kas attiecas uz SKDS pētījumu, tad domāju, ka tas drīzāk pierāda to, ka latviešiem ir laba (vai dīvaina?) humora izjūta.
Un Saule kopā ar pārējo Visumu jau patiesībā griežas ap Zemi – ar nosacījumu, ka Zeme tiek uzskatīta kā atskaites punkts :)
to “var jau nedaudz” – uzskatīt, ka ateisms ir reliģija, ir tā pat, kā uzskatīt, ka nelekšana ar izpletni ir hobijs vai nesmēķēšana ir ieradums…