Pirmo reizi iedzimtā grēka ideja ir atrodama nevis 1. Mozus grāmatā, kur it kā vajadzētu notikt šim liktenīgajam notikumam, bet gan Paula sarakstītās Romiešu grāmatas piektajā nodaļā. Saskaņā ar Paulu, cilvēce tika nolādēta, jo Ādams grēkoja, ēdot no labā un ļaunā atzīšanas koka. Pauls to pasniedz šādi..
Dievs un vardarbība laulībā: Kristiešu vidū ir ierasts salīdzināt attiecības starp cilvēci un Dievu ar attiecībām starp vīru un sievu. Dievs ir nama “galva”, kuram cilvēce ir parādā paklausību, cieņu un godāšanu. Parasti šīs attiecības tiek attēlotas kā mīlošas, taču Dievs pārāk daudzos veidos uzvedas drīzāk kā vardarbīgs dzīvesbiedrs, kurš pazīst tikai mīlestību, izmantojot iebiedēšanu [...]
Kristieši parasti pasniedz savu sludināšanu kā altruisma, nevis savtīguma izpausmi. Var likties, ka viņi tikai mēģina izplatīt savu ideoloģiju, iespējams ar mērķi justies racionālākiem, ja pietiekami daudz citu cilvēku viņiem piekrīt, taču realitātē viņi apgalvo, ka tikai vēlas brīdināt cilvēkus par briesmīgajām sekām, kādas ir, ja nepakļaujas Dievam. Vai tas patiešām ir brīdinājums, vai arī viņi patiesībā ir tikai dedzīgi drauda ziņneši?
Kristiešiem ir ierasts lūgties pēc kādas nelaimes, un, lai gan nebūtu normāli liegt lūgšanas, ja tās palīdz viņiem tikt galā ar notikušo, nevajadzētu prasīt no citiem, lai viņi cienītu lūgšanas, ja tās tiek izmantotas kā reālas, būtiskas palīdzības aizvietotājs. Vai vēl ļaunāk – ja tādi reliģiskie rituāli kā lūgšanas vai psalmi tikai apslēpj citu ciešanas. Un tieši tas nesen notika Haiti pēc masīvās zemestrīces.
Desmitiem sociāli-ekonomisko rādītāju analīze 17 augošās “pirmās pasaules” valstīs nav apstiprinājuši hipotēzi par to, ka augsts reliģiozitātes līmenis veicina sabiedrības labklājību. Tieši pretēji, balstoties visos izmantotajos rādītājos, visvairāk reliģiozajās sabiedrības izrādījās vismazākā labklājība. Starp sociologiem nav vienota uzskata par to, kāda loma – negatīva vai pozitīva – ir reliģijai mūsdienu augsti attīstītajās sabiedrībās.
“Vēl viena diena pilsētā. Trotuāra režģis, viens no tiem, kuram katru dienu pāri soļo miljoniem kāju, pavirzījās malā, ļaujot sievietei iekrist caurumā un nogādājot viņu slimnīcā. Iekšpilsētā 15 pēdu liela caurule nokrita no 40 stāvu debesskrāpja, iztriecoties cauri netālajai kurtuvei un ievainojot divus cilvēkus. Blīvi piebāztā Manhetena, kurā tik daudzi taksometri pārsniedz ātrumu un kurā [...]
… Ja mēs grasāmies kādreiz izveidot saprātīgu sabiedrību, mums, racionālistiem, ir jādara kas vairāk par intelektuālo atkritumu satīrīšanu pa vienam vienā reizē. Tā vietā mums ir jāmāca un jāizplata vispārējs kritiskās domāšanas principu kopums – tāds, kas sniegtu visiem cilvēkiem apziņas rīkus, ar kuriem atpazīt un noraidīt visu veidu māņticīgās idejas vēl pirms tās paspēj [...]
Beznosacījumu ticības spēja sākotnēji piemīt bērniem – tā balstās beznosacījumu pakļautībā pieaugušajiem, kā arī no tiem nākošo ziņu pieņemšanā agrīnajā uzticīgās apmācības vecumā. Normā to nomaina izmēģinošās iniciatīvas periods – rotaļīga pieļautā robežu pārkāpšana, un pēc tam šī beznosacījumu ticība saglabājas tikai attiecībās ar ļoti autoritatīviem vai ļoti tuviem (kā mīlestībā) cilvēkiem. Brieduma vecumā no [...]
No raksta “Paranoja“: Paranoja ir psihisks traucējums, ko raksturo aizdomīgums un labi pamatotu virsvērtīgo ideju sistēma, kas pārmērīgas izteiktības gadījumā kļūst par murgu. Šī sistēma parasti nemainās; tā būtu pilnīgi loģiska, ja tikai būtu pareizas sākotnējās patoloģiskās idejas. Tā kā degradācija paranojas slimniekiem visbiežāk norit tikai saslimšanas beigu stadijās (viņiem savai murgainajai domāšanai izdodas piešķirt [...]
Kāda jauka sešgadīga meitene, sava tēva acuraugs, ko es labi pazīstu, tic Ziemassvētku vecītim un vēlas izaugusi kļūt par zobu feju. Viņa un viņas skolasbiedri tic cienījamo pieaugušo nopietnajiem vārdiem par to, ka Ziemassvētku vecītis un zobu fejas tiešām pastāv. Šī mazā meitene ir vecumā, kurā ticēs visam jūsu teiktajam. Ja jūs viņai pavēstīsiet par [...]
