Mīts: ateisms ir Dieva noliegšana, kas prasa ticību
Ateisma definīcijas neizpratne
Pats biežākais pārpratums par ateismu ir saistīts ar tā definīciju. Daudzi cilvēki uzstāj, ka ateisms patiešām ir Dieva esamības noliegums, taču te ir divas kļūdas. Pirmā ir izlikšanās, ka ateisms ir tikai par viņu dievu, par dievu, kas ierasts kristiešiem, jūdiem un musulmaņiem. Otrā ir koncentrēšanās uz šauru ateisma un ateistu apakškopu, izslēdzot visus pārējos. Standarta vārdnīcu definīcijas “Dieva vai dievu noliegšanu” uzskaita otrā vietā; vispirms ir “neticība dieviem vai Dievam”. Neticība nav tas pats, kas noliegums, tā ir vai nu ticības neesamība vai skepticisms.
Ko vārdnīcas saka par ateisma definīciju?
Plašas, pilnīgas vārdnīcas, definējot ateismu, izmanto “neticība Dievam vai dieviem”. Kad mēs ciešāk palūkojamies uz “neticību”, mēs redzam divas nozīmes: aktīvo un pasīvo. Pasīvajā nozīmē “neticība” vienkārši nozīmē “nav ticības” – tātad persona, kas netic apgalvojumam, var vienkārši nepieņemt apgalvojuma patiesumu, nevirzoties tālāk, kas būtu, piemēram, pretējā apgalvošana. Šī vispārējā ateisma definīcija nav jauna: ateisti to izmanto kopš 18. gadsimta vidus un vārdnīcās to var atrast jau vēlīnā 19. gadsimtā.
Kāda ir atšķirība starp ticību un neticību?
Vai neticība idejai ir vienlīdzīga ticībai, ka ideja nav patiesa. Nē: vienkārša neticība par izteikuma patiesumu nav ekvivalenta pārliecībai, ka izteikums ir aplams un ka patiess ir pretējais. Ja tu apgalvo un es neticu, man nav noteikti jāsaka, ka tavs apgalvojums ir aplams. Es varu to nesaprast pietiekami labi, lai izteiktu konkrētu viedokli. Man var trūkt informācijas, lai pārbaudītu tavu apgalvojumu. Man var būt nepietiekama interese, lai vispār par to domātu. Ir daudzi un dažādi iemesli, kāpēc es varētu kaut kam neticēt, un pati galvenā neticības nozīme ir vienkārši ticības trūkums.
Kāda ir atšķirība starp ateismu un agnosticismu?
Kad ir saprasts, ka ateisms ir tikai ticības trūkums jebkādiem dieviem, kļūst acīmredzams, ka agnosticisms nav, kā daži apgalvo, “vidusceļš” starp ateismu un teismu. Ticības esamība kāda veida dievam un ticības neesamība ietver visas iespējas; tātad katrs vai nu tic, vai arī ir bez šādas ticības. Pa vidu nekā nav. Agnosticisms ir nevis par ticību dievam, bet gan par zināšanām – sākotnēji šis termins radās, lai aprakstītu tāda cilvēka nostādni, kas neapgalvo, ka droši zina par dievu esamību vai neesamību.
Kāda ir atšķirība starp spēcīgo ateismu un vājo ateismu?
Starp ateistiem izplatītākā ateisma izpratne, “neticība kādiem dieviem”, bieži tiek saukta par “vājo” ateismu. Populārais pārpratums par ateismu kā par dievu noliegumu un skaidru noraidīšanu bieži sauc par “spēcīgo” ateismu. Šis sadalījums nav absolūts: daudzi cilvēki var būt vājie ateisti kopumā, taču spēcīgie ateisti, kad runa ir par kādiem konkrētiem dieviem. Rets cilvēks ir vājais ateists attiecībā uz visiem iespējamajiem dieviem; ne īpaši vairāk ir spēcīgo ateistu attiecībā uz visiem dieviem. Daudz izplatītāks ir šo divu sajaukums, no kura katrs tiek pieņemts, balstoties uz apstākļiem.
Ateismam ir nepieciešama akla ticība, un ateisti ir tikpat dogmatiski kā teisti
Bieži ateisti mēģina pielīdzināt ateismu teisma, apgalvojot, - lai gan teisti nevar pierādīt dieva esamību, arī ateisti nevar pierādīt, ka dieva nav. Šis apgalvojums bieži balstās kļūdainajā pieņēmumā par visu izteikumu sākotnējo vienlīdzību, kā arī kļūdainās idejās par ateisma definīciju. Neticība dieviem neprasa aklu ticību, un neticība dievu eksistencei nepadara personu par dogmatisku.
Ateisms nav reliģija, filosofija, ideoloģija vai uzskatu sistēma
Pateicoties ateisma ilgstošajai saistībai ar brīvdomāšanu, antiklerikālismu un opozīciju reliģijai, daudzi cilvēki acīmredzot pieņem, ka ateisms ir tas pats, kas anti-reliģija. Tas, savukārt, acīmredzot liek domāt cilvēkiem, ka arī pats ateisms ir reliģija – vai vismaz kāda veida antireliģiska ideoloģija, filosofija utt. Tas nav pareizi. Ateisms ir tikai teisma neesamība, tā pat nav ticība, kur nu vēl uzskatu sistēma, un tātad nevar būt nekas no iepriekš minētā.
Kāpēc ir šādi pārpratumi par ateismu?
Šādi pārpratumi rodas, jo daudzi teisti iztēlojas, ka ateisti atbilst šauram, ierobežotam priekšstatam par ateismu. Uzticēšanās negodīgiem apoloģētiem un lētām vārdnīcām tikai palielina šo problēmu. Iespējams, ka daži ateisti uzskata, ka, ja viņi apgalvo par savu dievu esamību, tad jebkurš, kas viņiem nepiekrīt, noteikti apgalvo pretējo – un tas ir ne tikai nopietna loģikas pamatu neizpratne, bet arī neizpratne par to, kā darbojas cilvēku pārliecības vai uzskatu sistēmas.
Austins Klains, saite
