Šajā podkāstā mēs apskatam interesanto ārpusķermeņa pieredzes fenomenu. Ar šo ļoti interesanto piemēru mēs vēlamies atspoguļot to, ka zinātni ārkārtīgi interesē dažādi “pārdabiski”, “maģiski” un “brīnumaini” fenomeni, kurus cilvēki mēdz izmantot, lai pamatotu savu ticību, ka “ir kaut kas vairāk”, un ka šiem it kā “neticamajiem” un “neiespējamajiem” fenomeniem visiem var atrast zinātniski pamatotus racionālus un fizikālus skaidrojumus.
Par ārpusķermeņa pieredzi, kā arī pirmsnāves pieredzi, kuras viens no aspektiem var būt ārpusķermeņa pieredze, visiem interesentiem, kuri vēlas gūt vēl detalizētāku ieskatu, mēs iesakām apskatīt vienu no vislabākajiem zinātnes jaunāko un būtiskāko pētījumu apkopojumu par šiem fenomeniem, uz ko arī es podkāstā atsaucos. Tas ir pieejams grāmatas Apziņas neirozinātne nodaļā Atstājot aiz sevis dzīvi un ķermeni: Ārpusķermeņa un pirmsnāves pieredzes.
Kā arī iesakām jums noskatīties Youtube video par laboratorijas apstākļos Maiklam Šermeram mākslīgi izraisīto ārpusķermeņa pieredzi, ko podkāstā piemin Signe. Ja esam Jums radījuši interesi par kognitīvajām zinātnēm, tad varam Jums ieteikt apmeklēt Septīto starptautisko kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpoziju “Morāle un kognitīvās zinātnes” no 6. līdz 8. maijam (programma).
Vai vārds “pieredze” nemaldina? Grāmatā “Ideju vārdnīca” (ZvaigzneABC, 1999) lietots termins “ārpusķermeņa izjutums” (tālāk citēju):
ārpusķermeņa izjutums (angliski out-of-the-body experience) ir tāds izjutums, kurā pasaule šķiet uztverta no kaut kurienes ārpus ķermeņa. Dažkārt cilvēks, kas to piedzīvo, savu reālo fizisko ķermeni izjūt atrodamies kaut kur zemāk; bet savu patību bieži vien viņš izjūt kā nefizisku ķermeni, turklāt dažkārt pie fiziskā ķermeņa ar kādu saiti piesaistītu. Visbiežāk par šādu izjutumu ziņo cilvēki, kas uz laiku «nomiruši», bet pēc nemaņas brīža tikuši atdzīvināti.Dažreiz nefiziskais ķermenis «apceļo» tuvīnas vietas vai pat «ciemojas» simtiem kilometru attālumā. Šis izjutums, par ko ziņo ļoti dažāda vecuma un kultūras cilvēki, mēdz atstāt dziļu iespaidu un, protams, ir balstījis plaši izplatīto uzskatu, ka ikvienam ir gars jeb dvēsele, kas nāves mirklī atstāj ķermeni un pāriet citā pasaulē. Atsevišķās sabiedrībās tic, ka burvji un šamaņi savas dvēseles spēj aizsūtīt uz attālām vietām, lai tās no turienes iegūtu informāciju vai arī mājās pārvestu nomaldījušos slimnieka dvēseli. Ārpusķermeņa izjutumi pieder pie parapsiholoģijas sfēras; ziņojumiem par tiem jau ir veltīts daudz pētījumu, taču pārliecinošus rezultātus vēl nav izdevies iegūt.Bibl.: Blackmore S. J. Beyond the Body: An Investigation of Out-of-the-Body Experiences. London, 1982.
Jā, “izjutums” labak to raksturo, bet man tā tīri subjektīvi vārds “izjutums” izklausās briesmīgi.
Manuprāt, «experience» tulkot kā «pieredze» ir pieņemami, vai vismaz nav būtiskas atšķirības no «izjutums».
Kā jau podkāstā minēju, tikai tādēļ, ka piedzīvotās sajūtas neatbilst realitātei, subjektīvā pieredze nekļūst mazāk īsta. Taču paldies Aldim par piebildi un citātu.
Malacīši, man patika ^_^
Podkāsts tīri tā neko, noklausījos ar interesi, labi sastrukturēts un bez “ļa, ļa, ļa tri rubļa”. Domāju, ka cilvēkam, kas par šīm lietām dzirdējis pa ausu galam, tas ļaus izprast problēmas būtību.
Man arī patika.
Jautājums – kā dažādas meditācijas veicina/neveicina ārpusķermeņa pieredzi? Vai tiešām vienmēr vajag “čakarēt” smadzenes?
Un jāpiekrīt tam, ka visu var izskaidrot ar zinātnes palīdzību. Vienīgi jāsaka, ka zinātne ne vienmēr ir pirmā savos skaidrojumos. Tā daudz ko vēl nespēj izskaidrot. Tieši tādēļ ir vieta “mistikai”.
Brīnumu nav, ir tikai lietas, ko mēs neprotam izskaidrot.
Jānovēl zinātnei attīstīties vēl straujāk, lai lietas, kuras tiek skaidrotas zinātnei šobrīd nesaprotamā veidā, rastu zinātnisku skaidrojumu! Prieks, ka zinātne ir tik attīstīta, ka vispār šādiem jautājumiem pievēršas un viduslaiku stilā nenoliedz.
Meditācija jau vien tā pati smadzeņu ‘čakarēšana’ ir.. piemēram, totāla sensorālā deprivācija laboratorijas apstākļos izraisa smadzeņu gļukus un meditācijās un sensorālā seprivācija (acis ciet, klusums, nekādu domu, sajūtu) ir viena no sastāvdaļām, kas var būt gļuku cēlonis, bet ir arī citi..
Patiesībā ir ļoti maz tēmas, kuras apskata tikai ‘mistika’, problēma ir tur, ka cilvēki vienk nezina par zinātnes pētījumiem un skatījumu.. pat nenāk prātā neviena tēma, kuru zinātne nemaz neapskata..
šķiet, ka zinātne tik tagad sāk pieraut klāt, t.i. stipri atpaliek no tā, ko “nezinātnieki” sen jau it kā zinājuši. Apsveicami.
Piemēram, ko? To, ka ārpusķermeņa pieredzes un sevis apzināšanās ir smadzeņu darbības rezultāts, nevis mistiska dvēseles vai astrālā ķermeņa darbība? :D? Neesmu dzirdējis nevienu ‘nezinātnieku’, kurš to apgalvotu :D
Paklausījos virspusējo papļāpāšanu par tēmu.
Ārpusķermeņa pieredzi pamatā pierāda reanimācijā esošu cilvēku iegūtā patiesa informācija no citām telpām, kurās viņi loģiski saprotamu iemeslu dēļ nevarēja atrasties, būdami klīniskās nāves stāvoklī.
Patiešām interesanti. Pirms šī podcasta noklausīšanās biju noskatījies pāris dokumentālās filmas par un ap šo tēmu. Piem. ‘The Angel Effect’ apkopo visu to pašu, par ko runāts podcastā, tikai video ļauj vieglāk uzņemt informāciju un tiek parādīti pētījumi vizuāli.
Nemuļķosimies, šī zinātnes nozae vēl ir bērnu autiņos, kaut gan šie fenomeni tiek reāli pētīti jau diezan sen. Balstoties tikai uz smadzeņu gļuku teoriju, kā mums te cenšas ieskaidrot, šī zinātne nespēj izskaidrot sakarīgi ne reālo ārpusķermeņa pieredzi (kā ir iespējams iegūt info par lietām, kuras notiek ar ķermeni nesaistītās vietās), tā ne daudzus citus novērotus fenomenus. Piemēram, atmiņas par iepriekšējo dzīvi, poltergeistu vai gaišredzību.
Šāda pieredze, ja izejam ārpus pašapzināšanās, ir apcerēta arī Andreja Tarkovska filmā “solaris” http://en.wikipedia.org/wiki/Solaris_(1972_film)
tiesa pirmoreiz kad sajūti šo smadzeņu novirzi no “normas” izbīsties, bet kad apzini zinātnisko skaidrojumu tas paliek atmiņā kā pozitīvs piedzīvojums.