Jautājums:
Kā es varu kļūt par ateistu? Kā ir būt ateistam? Vai ir kāds slepens rokasspiediens vai kaut kas līdzīgs?
Atbilde:
Tātad tu vēlies būt ateists? Vai tu patiešām vēlies, kaut varētu saukt sevi par ateistu, nevis teistu? Ja tā, tad tu esi pareizā vietā: šeit parādīšu vienkāršu un vieglu veidu, kā kļūt par ateistu. Ja tu lasi šos padomus, tu iemācīsies, ko nozīmē būt ateistam un tā varbūt arī to, kā ir būt ateistam. Maz cilvēku saprot, kas īsti ir ateists un tātad arī sekas ateismam. Taču tas nav sarežģīti.
Lūk, kas nepieciešams, lai kļūtu par ateistu:
Pirmais solis: netici nevienam dievam.
Tieši tā, otrā, trešā vai ceturtā soļa nav. Viss, kas tev jādara, – nav jātic nekādu dievu esamībai. Neviens no tālāk minētajiem soļiem nav nepieciešams, lai kļūtu par ateistu:
Tev nav jānoliedz dievu esamība
Tev nav jāpieņem, ka nav neviena dieva
Tev nav jābūt drošam par dievu neesamību
Tev nav jābūt komunistam
Tev nav jāsadumpojas pret savu ģimeni
Tev nav jāpārstāj svinēt Ziemassvētki
Tev nav jāsadedzina Jēzus attēls
Tev nav jāēd kristiešu mazuļi sātaniskos rituālos
Tev nav jābūt vienaldzīgam par reliģiju, teismu vai dieviem
Ir daudzas lietas, kuras cilvēki aplami iztēlojas kā daļu no ateisma. Ateisms nav nekas vairāk par ticības trūkumu dieviem. Katram ir tikai divas iespējas: vai nu ir ticība kāda veida dieva esamībai, vai tādas ticības nav. Šīs divas iespējas aptver visas loģiskās iespējas. Tas nozīmē, ka katrs ir vai nu teists, vai arī ateists. Nav “vidusceļa”, kurā ticība par kāda dieva esamību ir “mazliet lielāka” vai “mazliet mazāka”. Vai nu ir, vai nav.
Nonākt līdz neticībai jebkādiem dieviem var grūti. Daudziem cilvēkiem reliģija un teisms ir bijuši to dzīvēs un ģimenēs tik nozīmīgi, ka to pamešana var šķist neiespējama. Tas var prasīt pamatīgas studijas, pētījumus un pārdomas. Daudziem cilvēkiem nav laika vai vēlēšanās. Citi var baidīties no tā, ko var atklāt.
Arī pēc tam, kad esi sācis neticēt jebkādiem dieviem, var būt grūti. Tev vairs nav jādara nekas vairāk, lai būtu par ateistu, taču tas nenozīmē, kas vairs nav vispār nekā, ko darīt. Tu vari izvēlēties, vai tu pavēstīsi citiem par to un, ja to darīsi, kā to pasniegsi. Daudzi cilvēki var sākt tevi uztvert citādāk vienkārši tāpēc, ka tu vairs netici viņu dieviem. Tu vari būt norūpējies, vai zināšana par tavu ateismu nevar izraisīt diskrimināciju pret tevi darbā, piemēram.
Būt ateistam ir viegli – viss, kas vajadzīgs, ir neticēt jebkādiem dieviem. Taču dzīvot kā ateistam ne vienmēr ir tik viegli, jo daudzi cilvēki ateistus uzskata par ateistus par kaut ko nožēlojamu. Pietiekami sekulārās sabiedrībās, kurās vairums cilvēku ir ateisti, dzīvot kā ateistam ir daudz vieglāk, jo ir mazāks spiediens, kas saka, ka būt par ateistu ir amorāli, nepatriotiski vai bīstami. Vairāk reliģiozās valstīs šāds palielināts spiediens var padarīt ateista dzīvi ļoti grūtu.
Austins Klains, saite
Vel jau ir neizlemigais ateists: agnostikis. Turklat vienkarsi pazinot, ka vairs neticu, ir viegli. Grutak ir no ta patiesam tikt valjaa. Es esmu celjaa uz ateismu. Saku, ka “celjaa uz”, jo, piemeeram, stresa briizhos paliidziibas paluugshana [kaut kam, nu jau aizvien mazaak noteiktam] domaas veel ir palikusi. Gan jau ar laiku, bet.. No paradumiem, kas ir pusautomatiski, neapzinati, ir grutak tikt valjaa.
Jā, esmu tādā pašā stadijā :D
Man patika Ilzes komentārs. Es tā aizdomājos un jā, kaut kā stresa brīdī cilvēks lūdzas. Var teikt ka mēs kaut ko pielūdzam.Arī man tā dažreiz sanāk, bet tikai tagad es saprotu, ka mēģinu sevi tikai noskaņot pozitīvi un viss nokārtojas pēc laika.
Runājot par lūgšanos. To savā ziņā darīt ir labi(attiecināms uz ticīgajiem), jo viņi domā ka, ja viņi lūgsies un nožēlos grēkus tad Dievs viņiem palīdzēs.
Man tādā veidā vectēvs izārstējās no vēža, tikai caur lūgšanos un protams ar ārstu palīdzību. Viņš ticēja, ka Dievs viņam palīdzēs izārstēties un tā arī notika, bet tikai viņš neiedomājās, ka pats sevi izārstēja pozitīvi domājot un ticot, ka tiks izārstēts.
Tāpēc es uzskatu, ka tikai mēs paši varam sev palīdzēt nevis ar kaut kāda Dieva palīdzību. Šajā reizē es tikai biju priecīgs, ka vectēvs ir ticīgs un varēja sevi izārstēt:D
Es aari gribeju pieminet “agnostikus”, kas tomer ir dalejs viduscels, jo agnostikis ne tic ne netic dievam – vinam sis jautajums gluzi vienkarsi ir vienaldzigi, kautgan es gribetu teikt ka apsaubu ka cilveks patiesi var but “agnostikis” un vairak piekritu terminam kuru manuprat izteica Richards Dawkins (varu ari kludities tas vareja ari but Christophers Hitchens):”agnosticks are atheists with no gut”.ta iztulkojot jegu – agnostiki ir tie pasi ateisti tikai kuriem pietrukst dusa.
Vel es gribetu apstridet to ka ja tu esi ateists “Tev nav jānoliedz dievu esamība” ka tas ir minets teksta – jo manuprat ja patiesam ateistam pajauta vai dievs ir vins to noliegs un drosi un parliecinati atbildes ka vins uzskata ka dieva nav.
Es nedeomāju, ka agnosticisms iederas pa vidu ateismam un teismam. Agnosticisms ir uzskats, ka ir apgalvojumi, kuru patiesumu vai maldīgumu mēs nevaram zināt. Ateisms un teisms savukārt attiecas uz ticību nevis zināšanām. Cilvēks var būt agnostisks ateists vai agnostisks teists, resp., var nezināt un neticēt vai nezināt un ticēt.
Ikdienā jēdziens agnosticism bieži tiek lietots, lai apzīmētu neizlēmību ticības jautājumā, bet tas īsti neatbilst tā definīcijai.
Loti patik Lasmas koments par agnosticismu vienigi negribetu pilniba piekrist ka ateisms ta pat ka teisms balstas uz ticibu nevis zinasanam – manuprat ateisms tiesi balstas uz zinasanam – protams neviens 100 procenti vel nav pieradijis ka dievs vai kada tam lidziga aukstaka vara neeksiste, tacu balstoties uz visu ko mes lidz sim zinam ta ir pati logiskaka atbilde, tapec es gribetu teikt ka ateisms tomer liela mera balstas uz zinasanam!
Paldies, centos. :D Un tomēr es tev oponēšu.
Jēdziens ateists bieži vien tiek lietots plašākā nozīmē, nekā to nosaka tā definīcija. Zem tā paliek gan skeptisku domāšanas veidu, gan naturālismu/materiālismu un sekulāro humānismu.
Bet pēc definīcijas, lai būtu ateists jeb “bezdievis” (tiešā tulk. no grieķu ‘atheos’), zināšanas nav nepieciešamas. Ateisms pats par sevi ir diezgan šaurs jēdziens, jo tas attiecas tikai uz vienu konkrētu viedokli par vienu konkrētu jautājumu – tici dievībām vai netici? Galu galā, ateisti, lai gan daudz mazākā mērā nekā mūsdienās, pastāvējā arī laikos, kad cilvēce nebija tikusi pat līdz evolūcijas teorijai (daži gan vēl mūsdienas nav līdz tai tikuši).
Protams, tā ir kasīšanās par definīcijām. :D
Ja runājam par vārda pielietojumu ikdienas realitātē, tad kā ateisti visticamāk sevi identificē tie cilvēki, kuriem ir svarīga racionālā domāšana un kuriem lietuvēni, vienradži, mājas uz vistas kājas un runājošas čūskas, kas pavedina uz grēku nūdistus, iederas vienā kategorija – mīti un pasakas.
Nu ko, bērni, ar sērkociņiem spēlējaties? Tikai, lūdzu, uzmanīgi – ka neaizdegas.
Interesanti! Man īpaši patīk tas, ka nav jānoliedz neviens cits domāšanas veids. Ja ticīgi cilvēki darītu tāpat, pasaule būtu krietni labāka.
tauta atgriezieties no saviem grēkiem, jo tā stunda ir tuvu.
Uldi, tā stunda jau bija tuvu pirms tu biji piedzimis. Kā man patīk, ka cilvēki patstāvīgi visos laikos muld un ir muldējuši par pasaules galu. Daži taisa miljonus vērtu biznesu uz tā, citi tam lēti notic.