Pirmo reizi iedzimtā grēka ideja ir atrodama nevis 1. Mozus grāmatā, kur it kā vajadzētu notikt šim liktenīgajam notikumam, bet gan Paula sarakstītās Romiešu grāmatas piektajā nodaļā. Saskaņā ar Paulu, cilvēce tika nolādēta, jo Ādams grēkoja, ēdot no labā un ļaunā atzīšanas koka. Pauls to pasniedz šādi:
Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši. (Romiešu 5:12)
Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. (1. Korintiešiem 15:22)
(Tāpat pievērsiet uzmanību Romiešu 5:12.)
Par spīti šiem skaidrajiem apgalvojumiem no Paula puses, kur mēs varam atrast tiem pamatojumu 1. Mozus grāmatā? Tur Dievs paziņo par visādiem sodiem un lāstiem pār Ādamu, Ievu un zemisko čūsku – būs jāstrādā, lai iegūtu pārtiku, jācieš dzemdību sāpes, mīdīs utt. Te ir attiecīgais fragments:
Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” Sievai Viņš sacīja: “Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas – sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, – lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt. Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (1. Mozus 3:14-19)
Nevienā vietā mēs neredzam neko, ko varētu nosaukt par “iedzimtā grēka” lāstu, kas uzlikts visiem Ādama pēcnācējiem. Jā, viņu dzīvēm jākļūst grūtākām par to, ko viņi pieredzējuši iepriekš; taču kur tajā visā parādās “grēka” lāsts?
Vēl svarīgāk, kur ir kādas norādes, ka grēku “jāizpērk” tieši Jēzum? Kristietība ļoti vēlas pasniegt sevi kā loģisku un teoloģisku jūdaisma pēcteci, taču, ja kristietība vienkārši izgudro konceptu un vienkārši pievieno to jūdu stāstiem, ir grūti saskatīt, kā tad īsti tiek sasniegts šis mērķis.
Pārējā Vecā Derība kristiešu teoloģijai šai jomā nekādi nepalīdz: no šīs 1. Mozus grāmatas vietas līdz pat Maleahija grāmatai nav ne mazākās norādes par iedzimto grēku, kas iedzimst visos cilvēkos caur Ādamu. Ir daudzi stāsti par Dievu, kas sadusmojas uz visu cilvēci kopumā vai tikai uz ebrejiem, tādējādi Dievam ir daudzas iespējas norādīt, ka jebkurš ir “grēcīgs” tieši Ādama dēļ. Taču mēs to nekur nevaram izlasīt.
Tālāk, nav nekā par to, ka ikviens, kas nav “kopā” ar Dievu, dosies uz elli un tiks mocīts – vēl viens kristiešu teoloģijas aspekts, kas ir cieši saistīts ar iedzimto grēku, jo tieši šī grēka dēļ mēs tiekam automātiski nosodīti. Tev šķiet, ka Dievam būtu pietiekami daudz sirds, lai pieminētu kaut ko tik svarīgu, vai ne?
Tā vietā Dieva sodi ir pilnībā fiziski un pasaulīgi: tie izpaužas šeit un tagad, nevis pēcsaulē. Kā arī nekur neparādās, ka Jēzus būtu kaut kā saistīts ar Ādamu un iedzimto grēku. Pēc visa spriežot, Paula interpretācija nebalstās reālajā stāstā – un tā ir problēma, jo šīs interpretācijas aplamība nozīmē visas kristietības pestīšanas shēmas sabrukšanu.
Austins Klains, saite
Dievs nenolād un dievs nesoda. dievs mūs atdalīja no paradīzes, lai mēs mācītos un pārvarētu grūtības un attīstītu savu garu. tikai pārvarot grūtības gars var vislabak iemācities un iet ceļu tuvak svetlaimei.garam un apziņai ir jāsaprot un jāliek praksē visas patiesības, ko mums tas kungs un žēlīgais tevs māca. jēzus kristus naca šajā pasaulē ar miesu un asinīm, tapec lai cilveki nevis akli pielūgtu vinu kā Dievu, bet gan lai varētu asociēt sevi ar viņu, proti jēzus kristus mums cilvēkiem rādīja piemēru no kura mums i jāmācas, un jāmācas nozīme izprast viņa mācības un ticēt tām ar sirdi ar garu un apziņu. un manliekas runajot pa iedzimtajiem grēkiem. jezus kristus jau samaksāja ar savu dzīvību par cilvēces grekiem. viņš upurēja savu cilvēcisko caulu un tābrīža dzīvi dēļ cilvēces, tā kā nav tada iedzimtā grēka dēļ kura visiem būtu sevi jāmoka, cilvekam ir jaatskaitas par to ko vins ir darijis vai velejis.. janozelo un jaludz piedosana dievam tam kungam , kas atlaiz grekus tiem kas to nozelo un apsola vairs neatkartot paridarijumu. galvenais sev piedot pasam..
Vēl vairāk – arī JD nerunā tieši par iedzimto grēku – šis teksts nebūt nav precīzi iztulkots latviski, pie tam šim pantam ir dažādas versijas senajos rokrakstos. Iedzimtā grēka teorijas pamatlicējs ir Augustīns.
Grēks un glābšana no tā caurstrāvo visu Veco Derību. Tiesa, tikai līdz ar Mesijas patieso atnākšanu cilvēki sāk apjēgt Lāsta apmērus un jau daudz sistemātiskāk saprot, kāpēc visi cilvēki mirst, slimo, ir ļauni utt. Glābēja nāve un augšāmcelšanās ticīgajiem atklāja daudz augstāku Dieva mīlestības pakāpi – Dievs ticīgos atbrīvo no nāves pašas (“grēka alga ir nāve” – līdz ar Ādama krišanu arī iestājās entropija/nāve), kamēr pirms šīs mūžīgās dzīvības atklāšanās augšāmceltajā Kristū jūdu ticīgie pamatā skatījās uz Dievu kā tikai uz savu Dievu, īsti neapjēdzot, cik bezgalīga ir Dieva vara un mīlestība (turklāt – ne tikai pie ebrejiem).
Visi gaidīja citādāku Mesiju – politisku līderi, ķēniņu – un tāpēc nogalināja Dieva vienpiedzimušo dēlu, kurš mācīja visus par Dieva valstību un par to, ka cilvēks pēc savas dabas ir ļauns (“iedzimtais grēks”; piem., Lk.11:13 (“Ja nu jūs [mācekļi], ļauni būdami..”), Jer.17:9 (“Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?”), Jer.12:23, utt. ) un nevar būt labs (nevar ieiet Debesu Valstībā) – un vienīgais, kas var cilvēku glābt, ir Dievs pats, Jēzus Kristus (“Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs.” Lk.9:24).
Dieva Dēls atnes ne vien savu upuri, bet arī izpratni par to. Tāpēc jau Jēzu nogalina, ka viņi nesaprot, ko viņi dara. Tikmēr Jēzus saņem Dieva sodu visu ticīgo vietā, kamēr tie, kas izvēlas turpināt ienīst un noliegt Dievu, savu mūžīgo sodu par mūžīgu pārkāpumu pret mūžīgo Dievu cietīs paši.
Ja reiz jūs rakstāt par teoloģiju, tad vismaz pakonsultējieties ar kādiem īstiem teologiem! Citādi tāda tukša muldēšana un cilvēku maldināšana vien iznāk.
cenzūra jums arī šeit superīga
komunisti, phe
Par spīti šiem skaidrajiem apgalvojumiem no Paula puses, kur mēs varam atrast tiem pamatojumu 1. Mozus grāmatā?—Dievs radīja visumu un cilvēku līdzībā sev. Visumā kārtība bija ļoti laba. Viss bija atļauts un viss bija labs. Tikai viena lieta bija aizliegta, proti, ēst no viena koka augļiem, jo pretējā gadījumā cilvēks mirs. (1.Moz.2:16-17)
Cilvēks zināja, ka Dievs ir visuma radītājs, un tomēr izlēma paklausīt radībai, apšaubīja un noliedza Dievu, pārkāpjot vienīgo aizliegumu. (1.Moz.36:6)
Šī pārkāpuma rezultātā cilvēks mirst garīgi, tiek izraidīts no Dieva tuvuma un kļūst fiziski mirstīgs. (1.Moz.3:19) Tomēr Dievs apsola, ka no sievietes piedzims kāds, kurš sadragās čūskas varu (kas kārdināja Ievu), bet pats tiks nāvīgi ievainots (3:15) un tādējādi izglābs grēka sabojāto Ēdenes dārzu.
Pāvils vēstulē Romiešiem raksturo grēka būtība: cilvēks zinādams Dieva īpašības, mūžīgo spēku un dievišķīgumu, kas visiem skaidri redzami radītajā dabā, tomēr nolēma Dieva vietā paklausīt un pielūgt radītās lietas. Pāvils secina, ka cilvēkam nav ar ko aizbildināties Dieva priekšā par savu elkdievību (radīto lietu pielūgšanu, likšanu Dieva vietā), jo katram cilvēkam Dieva īpašības ir skaidri redzamas dabā un visumā.(Rom.1:20-25)
piekritīšu bona fide. iedzimtā grēka princips, kādu to redz autors ienāca kristietībā tikai ar Augustīnu. Pirms tam bija pietiekoši daudz citādu interpretāciju, sk. piem. Jāni Zeltamuti etc.
Manuprāt, reliģija vai tās neesamība ir arī atbildības uzņemšanās jautājums. Ja esmu kādas reliģijas piekritēja, tad ap mani risinās visādas kaujas – man ir iedzimtais grēks, tad glābējs mani glābj, un mana loma ir pasīvi sekot ārējiem norādījumiem un būt paklausīgai aitai.
Ja uzņemos atbildību par savu dzīvi un savām izvelēm pati, tad saprotu, ka nav jagaida glābējs. Jāiet un pašai jādara tā, lai dzīve ir skaista. Jādomā ar savu galvu, nevis jāpieraksta visas labas rīcības kāda dieva, un visas sliktās – kāda sātana ietekmei.