Iedzimtais grēks Bībelē - kristiešu radīts un Vecajā Derībā nepamatots

Pirmo reizi iedzimtā grēka ideja ir atrodama nevis 1. Mozus grāmatā, kur it kā vajadzētu notikt šim liktenīgajam notikumam, bet gan Paula sarakstītās Romiešu grāmatas piektajā nodaļā. Saskaņā ar Paulu, cilvēce tika nolādēta, jo Ādams grēkoja, ēdot no labā un ļaunā atzīšanas koka. Pauls to pasniedz šādi:

Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši. (Romiešu 5:12)
Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. (1. Korintiešiem 15:22)
(Tāpat pievērsiet uzmanību Romiešu 5:12.)

Par spīti šiem skaidrajiem apgalvojumiem no Paula puses, kur mēs varam atrast tiem pamatojumu 1. Mozus grāmatā? Tur Dievs paziņo par visādiem sodiem un lāstiem pār Ādamu, Ievu un zemisko čūsku - būs jāstrādā, lai iegūtu pārtiku, jācieš dzemdību sāpes, mīdīs utt. Te ir attiecīgais fragments:

Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: “Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” Sievai Viņš sacīja: “Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas - sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi.” Un cilvēkam Viņš sacīja: “Tā kā tu esi klausījis savas sievas balsij un esi ēdis no šī koka, par kuru Es tev pavēlēju, sacīdams: tev nebūs no tā ēst, - lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas. Ērkšķus un dadžus lai tā tev dod, no lauka augiem tev būs pārtikt. Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (1. Mozus 3:14-19)

Nevienā vietā mēs neredzam neko, ko varētu nosaukt par “iedzimtā grēka” lāstu, kas uzlikts visiem Ādama pēcnācējiem. Jā, viņu dzīvēm jākļūst grūtākām par to, ko viņi pieredzējuši iepriekš; taču kur tajā visā parādās “grēka” lāsts?

Vēl svarīgāk, kur ir kādas norādes, ka grēku “jāizpērk” tieši Jēzum? Kristietība ļoti vēlas pasniegt sevi kā loģisku un teoloģisku jūdaisma pēcteci, taču, ja kristietība vienkārši izgudro konceptu un vienkārši pievieno to jūdu stāstiem, ir grūti saskatīt, kā tad īsti tiek sasniegts šis mērķis.

Pārējā Vecā Derība kristiešu teoloģijai šai jomā nekādi nepalīdz: no šīs 1. Mozus grāmatas vietas līdz pat Maleahija grāmatai nav ne mazākās norādes par iedzimto grēku, kas iedzimst visos cilvēkos caur Ādamu. Ir daudzi stāsti par Dievu, kas sadusmojas uz visu cilvēci kopumā vai tikai uz ebrejiem, tādējādi Dievam ir daudzas iespējas norādīt, ka jebkurš ir “grēcīgs” tieši Ādama dēļ. Taču mēs to nekur nevaram izlasīt.

Tālāk, nav nekā par to, ka ikviens, kas nav “kopā” ar Dievu, dosies uz elli un tiks mocīts - vēl viens kristiešu teoloģijas aspekts, kas ir cieši saistīts ar iedzimto grēku, jo tieši šī grēka dēļ mēs tiekam automātiski nosodīti. Tev šķiet, ka Dievam būtu pietiekami daudz sirds, lai pieminētu kaut ko tik svarīgu, vai ne?

Tā vietā Dieva sodi ir pilnībā fiziski un pasaulīgi: tie izpaužas šeit un tagad, nevis pēcsaulē. Kā arī nekur neparādās, ka Jēzus būtu kaut kā saistīts ar Ādamu un iedzimto grēku. Pēc visa spriežot, Paula interpretācija nebalstās reālajā stāstā - un tā ir problēma, jo šīs interpretācijas aplamība nozīmē visas kristietības pestīšanas shēmas sabrukšanu.

Austins Klains, saite