
Neliels ieskats Ziemassvētku vēstu, kā radās Ziemassvētki, kādēļ radās Ziemassvētki, un kāda ir patiesā Ziemassvētku nozīme.

Neliels ieskats Ziemassvētku vēstu, kā radās Ziemassvētki, kādēļ radās Ziemassvētki, un kāda ir patiesā Ziemassvētku nozīme.

Šajā podkāstā mēs apskatam interesanto ārpusķermeņa pieredzes fenomenu. Ar šo ļoti interesanto piemēru mēs vēlamies atspoguļot to, ka zinātni ārkārtīgi interesē dažādi “pārdabiski”, “maģiski” un “brīnumaini” fenomeni, kurus cilvēki mēdz izmantot, lai pamatotu savu ticību, ka “ir kaut kas vairāk”, un ka šiem it kā “neticamajiem” un “neiespējamajiem” fenomeniem visiem var atrast zinātniski pamatotus racionālus un fizikālus skaidrojumus.

Šī dokumentālā filma “Brīnumu pārdošana” (“Miracles for Sale”) ir viens no Derena Brauna nozīmīgākajiem projektiem, kura mērķis ir parādīt “ticības dziednieku” kaitējumu un to, kādā veidā ASV harizmātiskajās kristiešu draudzēs no cilvēkiem tiek izkrāpta nauda, solot tiem viltus veselību, un kā rezultātā daudzi ne tikai atdod savus pēdējos iztikas līdzekļus, bet arī atsakās no tradicionālās medicīnas, šādi apdraudot savu veselību un dzīvību.
Pirmais Latvijas ateistu podkāsts apskata jautājumu: Kas ir ateisms? Un dažus populārākos no maldīgajiem priekšstatiem par ateismu. Pieskaramies arī ticības neracionalitātei, “cargo” kultam un citiem interesantiem jautājumiem.
Gaidām atsauksmes, komentārus un ķengas gan komentāros zemāk, gan komentāros izmantojot soundcloud.com iespēju komentēt ar atsauci uz konkrētu laika periodu (spied uz zilās līnijas)! Ja vēlies ar mums padiskutēt vai pat tikties aci pret aci, pievienojies mūsu draugiem.lv domu biedru grupā Ateisti & antiteisti, kā arī iemet aci mūsu Facebook lapā un seko jaunumiem Twitter.

Ateistu autobusu reklāmas kampaņa, kas pirmoreiz pirms diviem gadiem tika organizēta Anglijā par saziedotiem līdzekļiem. Šī kampaņa saņēma atsaucību un kļuva populāra arī citās pasaules valstīs. Lai gan Anglijā viss noritēja daudzmaz mierīgi un nepieciešamais finansējums tika saziedots neticami īsā laikā ar pamatīgu papildus atdevi, tad citās valstīs organizētajās ateistu kampaņās bija daudz dažādu šķēršļu.

Spāņu režisora Alehandro Amenabāra jaunākais meistardarbs ir vēsturisks ieskats par Romas impērijas pēdējām dienām. Nepārtraukts konflikts starp reliģijām noved pie masu nekārtībām un grautiņiem, kā rezultātā tiek nogalināti cilvēki, sašķelta sabiedrība, un vēlāk arī krīt pati Romas impērija. Šo konfliktu cēlonis bija impērijas jaunākā reliģija – kristietība – kas bija kļuvusi dominējošo reliģiju dumju ļautiņu, neizglītoto un vergu vidū, kas arī vēlāk izpaudās asiņainā vardarbībā.
Viena īpašība, kas, šķiet, vieno visu veidu ticīgos – no fundamentālista līdz liberālim, ir šoks un šausmas, ko viņi izjūt, kad redz izsmieklu, satīru vai kāda cita veida jautrību par reliģiju. Tas nesatrauc pilnīgi visus reliģiozos ticīgos, saprotams, taču mana pieredze liecina, ka tas daudz vairāk satrauc, pat liberālos un mērenos ticīgos, nekā vairāk akadēmiska vai intelektuāla kritika. Problēma ir tāda, ka reliģijas pasargāšana no izsmiekla un satīras nav pamatotāka par tās pasargāšanu no kritikas vispār. Nav svarīgi, vai kritika ir pareiza vai neobjektīva, vai satīra ir laba vai tikai bērnišķīga.

Reliģijas visā pasaulē ir pieredzējušas fenomenu, kas nosaukts par “krīzes kultiem”. Lai gan reliģiskie un kulturālie apstākļi atšķiras, šīm kustībām tomēr ir svarīgas līdzības. Arī agrīno kristietību var viegli nosaukt par tādu “krīzes kultu” – taču interesanti, ka neviens no šiem kultiem nav parādījušies bez priekštečiem.
Neseni pierādījumi spēcīgi liecina, ka līdzīgas apokaliptiskas kustības jau eksistēja romiešu okupētajā Jūdejā jau 100 gadus pirms Jēzus. Tāpēc agrīnās kristietības izpratne tikai iegūtu no labākām zināšanām par šīm agrākajām kustībām (cik nu tādas ir iespējamas) un arī vispār no dziļākas izpratnes par krīzes kultu dabu.
Pats biežākais pārpratums par ateismu ir saistīts ar tā definīciju. Daudzi cilvēki uzstāj, ka ateisms patiešām ir Dieva esamības noliegums, taču te ir divas kļūdas. Pirmā ir izlikšanās, ka ateisms ir tikai par viņu dievu, par dievu, kas ierasts kristiešiem, jūdiem un musulmaņiem. Otrā ir koncentrēšanās uz šauru ateisma un ateistu apakškopu, izslēdzot visus pārējos. Standarta vārdnīcu definīcijas “Dieva vai dievu noliegšanu” uzskaita otrā vietā; vispirms ir “neticība dieviem vai Dievam”. Neticība nav tas pats, kas noliegums, tā ir vai nu ticības neesamība vai skepticisms.
Tātad tu vēlies būt ateists? Vai tu patiešām vēlies, kaut varētu saukt sevi par ateistu, nevis teistu? Ja tā, tad tu esi pareizā vietā: šeit parādīšu vienkāršu un vieglu veidu, kā kļūt par ateistu. Ja tu lasi šos padomus, tu iemācīsies, ko nozīmē būt ateistam un tā varbūt arī to, kā ir būt ateistam. Maz cilvēku saprot, kas īsti ir ateists un tātad arī sekas ateismam. Taču tas nav sarežģīti.